баламу́т
nounmasculineanimatecountablevery rarely used (#34310)
- 1.
trouble-maker, meddler
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nom.nominative | баламу́т | баламу́ты |
| gen.genitive | баламу́та | баламу́тов |
| dat.dative | баламу́ту | баламу́там |
| acc.accusative | баламу́та | баламу́тов |
| inst.instrumental | баламу́том | баламу́тами |
| prep.prepositional | баламу́те | баламу́тах |
Word familyбаламу́тPRO
- баламу́тtrouble-maker
- баламу́титьtrouble
- взбаламу́титьtrouble
Contributions
Lucian edited noun basics 7 years ago.



















